Linda Laplante "Atraitnes"

Harijs Rolins, kurš būdams gādīgs vīrs, visnotaļ zināms un zolīds kungs, izrādās regulāri veic liela apjoma laupīšanas. Tomēr, kad kādas neveiksmīgas laupīšanas laikā viņš un viņa līdzzinātāji aiziet bojā, viņa sieva Dollija iegūst visus sava vīra noslēpumus un nolemj kopā ar pārējo līdzzinātāju atraitnēm pabeigt iesākto, novest līdz galam vīra plānus un veikt nākamo laupīšanu.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka Dollija ir tikai histēriska atraitne, ar laiku viņas jaunās līdzzinātājas Linda un Šērlija saprot, ka laupīšana patiešām būs, un atliek pieņemt lēmumu - piedalīties vai atteikties.

Cīņa par vietu noziedznieku pasaulē, bēguļošana no policijas, daudz jaunu atklāsmju... beigās izrādās, ka nekas nav tā kā izskatās. Tas viss raksturo šo romānu.

Lindas Laplantes romāns "Atraitnes" ir spraiga sižeta darbs par to kā izdarīt neiespējamo. Lasot radās sajūta, ka darbā nav nekā lieka, katra persona un katrs detaļa kalpo par daļu no stāsta, katra personība sniedz savu ieguldījumu kopējā mērķa sasniegšanai vai tā kavēšanai, galvenais mērķis - laupīšana. Autore veiksmīgi savērpusi spraigu stāstu, kur lasītājs pirmo daļu lasa ar visnotaļ lielu neticību, nu kā šīs sievietes, no kurām viena jau pusmūža bezbērnu atraitne, dabūs gatavu tik pārdrošu lietu. Negribas ticēt šo sieviešu varēšanai. Tomēr tajā brīdī, kad viss notiek pa īstam, lasītājs gandrīz saraujas, jo izrādās, ka viņas patiešām to darīs un, tad stāsts iegūst pilnīgi citu asumu. Tad jau ir sajūta, ka skatos asa sižeta filmu un klusībā ceru, ka kāda skries ātrāk vai sitīs stiprāk.

Interesanti, ka man kā lasītājai bija sajūta, ka es esmu līdzinātāja, jo šķiet, ka es redzu un dzirdu to, kas citiem palicis apslēpts, tieku aicināta uz slepenām tikšanās reizēm slēpnī, piedalos plānu apspriešanā. Man gan palika sajūta, ka no visiem grāmatas varoņiem autore tā pa īstam man kā lasītājai ļāva iepazīt tikai Dolliju un policijas senioru Rezniku, pārējās personības palika tikai kā statisti šajā stāstā.

Protams, ka ne viss bija tik gludi. Bija atsevišķas vietas, kur mana sievietes loģika teica, ka to nu nevar dabūt gatavu tik ātri vai tik veikli. Gribējās, lai situācija tiek veidota reālistiskāka, bet to kopējā stāsta vārdā piedot autorei izdevās visnotaļ ātri.

Romāns kā kino. Šī ir grāmata tiem, kas meklē iemeslu lasīt. Gāmatas beigās ir sajūta, ka esi noskatījies asa sižeta filmu, kur no vienas puses saproti, ka tiek pārkāpts likums, bet no otras tik ļoti vēlies, lai tas izdodas. Spriedzes gabalam 8/10.

N.B.! Grāmata grāmatnīcās būs pieejama no oktobra pēdējās nedēļas.

2 komentāri - Linda Laplante "Atraitnes"

Komentēt