Simona Ārnstede. Apmelotā.

Stāsta darbība risinās 17.gs. Zviedrijā, kur jaunās un neprecētās pulcējās ap grāfu Gabrielu Gripklū, lai viena no viņām kļūtu par jauno grāfieni. Magdalēna Svērda nav viena no laimīgajām kandidātēm, bet gan tikai pavadone. Magdalēnai nav atbilstoša sociālā statusa, gadu skaits jau tuvojas trīsdesmitniekam, kas tolaik jau liecināja par visai drīzu vecmeitības iestāšanos.

Grāfs Gripklū ir visai savdabīga personība -  ģimenes melnā avs, kas ilgus gadus ceļojusi pa pasauli, bet tagad ir spiests atgriezties un atkal iejusties augstmaņu aprindās. Gan Magdalēnai gan Gabrielam Gripklū ir pa savam skeletam skapī, turklāt abu pirmā tikšanās notiek ļoti mulsinošos un intīmos apstākļos. Neraugoties uz atšķirībām, viņiem abiem rodas kopējs mērķis, kas pamazām viņus satuvina. Atliek tikai tikt skaidrībā ar jautājumu vai grāfam Gripklū pietiks drosmes apprecēt Magdalēnu Svērdu.

"Pirmo reizi kāda sieviete uzskatīja, ka dalīt ar viņu gultu ir tikpat patīkami kā ilgstoši gaidīt novilcinātu nāvessodu..."

Simona Ārnstede ir veiksmīga romantisko romānu autore un šis nebūt nav izņēmums. Arī romāns "Apmelotā" spēj sevi ievilkt savā romantiskajā tīklā. Tomēr, ja līdz galam tā godīgi jāatzīst, tad šis romāns man nešķita tik iespaidīgs kā pirmie divi, turklāt pat grūti atbildēt kādēļ. Varētu būt tādēļ, ka grāmatas pirmo pusi tā līdz galam nenoticēju šo attiecību aizsākumam, un tā pa īstam āķis lūpā bija vien grāmatas beigās, kur Magdalēna un Gabriels Gripklū beidzot bija tikuši vismaz aptuvenā skaidrībā, ko viņi viens no otra vēlas.

Manai vēstures mīļotāja dvēselei kā būtisks trūkums jāatzīmē arī vēsturiskā fona neesamība, jo, lai arī norādīts ir 17.gs. kā darbības laiks, tomēr tikpat labi tas varēja būt jebkurš cits gadsimts, jo 17.gs. izgaršot tā arī neizdevās - ne aprakstos, ne kultūrā, ne arī personībās.

Jāatzīts gan, ka neraugoties uz šādiem, tādiem trūkumiem, S.Ārnstedes darbiem ir savs  šarms un pastāvīgo lasītāju pulks, kuram piederu arī es, periodos, kad gribas palasīt kaut ko vieglu, romantisku un aizraujošu. Šis lasītāju pulks nebūs vīlies arī par romānu "Apmelotā". 

Vienu kopējo vērtējumu no manas puses grāmatai ielikt ir grūti, jo par grāmatas pirmo daļu gribētu likt 7/10, bet par noslēgumu 8/10. Nu aizrāva mani beigās tie Gripklū dullie izgājieni.

"Tātad aiz savas saspringtās ārienes viņa slēpa bažas un nedrošību. Viņam to vajadzēja saprast agrāk. Neviens jau nebūtu tik nikns un defensīvs, ja iepriekš nebūtu sāpināts. Neviens nekož niknāk kā ievainots dzīvnieks.""Vīrieši ir ārišķīgi un ar vienvirziena domāšanu, viņiem prātā ir tikai sievietes izskats. Un, protams, centrā ir viņi paši, viņus sievietes neinteresē kā cilvēks. Tādēļ nemūžam nerunājiet par savām problēmām (..) vīrieši negrib zināt, kā jūs jūtaties, viņi tikai izliekas, vīrieši grib runāt paši par sevi."

Nav komentāru

Komentēt