Par galveno varoni autores diloģijas pirmajā grāmatā "Tūkstoš avotu sala" ir kļuvusi kāda jauna angliete Nora Rīda, kura no sirds iemīlējusi sava tēva Tomasa Rīda rakstvedi Saimonu. Saimons, lai arī ir nācis no aristokrātiskām aprindām, taču tēva parādu dēļ ir zaudējis visu - savu titulu, mantu un līdz ar to jebkādu vērtību Anglijas augstākās sabiedrības acīs. Tomēr Norai tas nav šķērslis cerēt uz to, ka tēvs atļaus slimīgo jaunekli apprecēt un sameklēs viņiem vietu saulainajā Jamaikā. Tomēr Nora piedzīvo vilšanos. Ne tikai tēva atteikuma dēļ, bet arī tādēļ, ka viņas nākotnei ar Saimonu nav lemts piepildīties. Tomēr neraugoties uz skumjo šķiršanos, Nora vismaz cer piepildīt abu kopējo sapni par būdiņu saulainā Jamaikas liedagā. Izvēloties netradicionālu ceļu, Nora savu sapņu zemi sasniedz, un tur viņu sagaida pilnīgi atšķirīga dzīve. Tomēr neraugoties uz to, ka Jamaika prasa daudz spēka, viņa ir laimīga par iespēju būt tur. Nora no jaunas, naivas meitenes kļūst par spēcīgu jaunu sievieti...
Pēc ilgiem laikiem patiešām izbaudīju viengabalainu stāstu. Sākot lasīt, es instinktīvi pāršķirstīju grāmatu, lai atrastu atbildi vai šajā stāstā notiks ceļošana laikā. Lai gan man pret šādiem darbiem nav iebildumu, bet nupat jau no tiem esmu nedaudz pagurusi, un patiesi biju priecīga par iespēju baudīt viena laika stāstu, vienu sižeta līniju ar vienu galveno varoni, un nevis visu laiku lasot domāt par to kurš ir kurš.
Šis stāsta viengabalainums ļāva patiesi pieķerties galvenajai varonei un ar augošu interesi sekot līdzi viņas piedzīvojumiem. Salīdzinoši sen man nebija bijusi tā sajūta, ka visu laiku gribas zināt kā tad tas stāsts tālāk turpināsies līdz attopos, ka veselais saprāts kliedz, ka laiks doties gulēt.
Interesanti ir tas, ka, ja lasītājs izlasītu tikai grāmatas sākumu un grāmatas beigas, viņš pat domājot neizdomātu, ka tās ir viena stāsta divas daļas. Ne tikai tādēļ, ka tajās ir atrodamas pilnīgi divas dažādas pasaules- Londona un Jamaika, bet gan, galvenokārt, tādēļ, ka stāsta galvenā varone grāmatas beigās ir pilnīgi atšķirīga no tās, kuru autore ir nolikusi sākumā, Ja stāsta sākumā Nora ir bāla Londonas meitene, kas ir ielikta 18.gs. buržuāzijas rāmjos, tad stāsta beigās viņa ir ne tikai uz savas ādas izbaudījusi Jamaikas sauli, bet gan piedzīvojusi visai skarbu pat verdzisku likteni uz savas ādas.
"Tūkstoš avotu sala" ir ne tikai grāmata par balto meiteni vārdā Nora, bet gan par 18.gs. koloniālisma ēnas pusēm, galvenokārt, verdzību. Sāra Larka ir detalizēti atspoguļojusi vergu dzīvi un likteni eiropiešu kolonijās, balto plantatoru pārākuma apziņu, un tajā pašā laikā viņu bailes nezaudēt kontroli un varu.
Vienīgi kam varu šajā grāmatā pielikt mīnuss zīmi, ir autores virspusīgais 18.gs. Eiropas atspoguļojums. Nora dzīvo 18.gs. vidū, taču kamēr viņa uzturas Londonā, mani nebeidza pamest sajūta, ka es lasu kaut ko, kas saistīts ar kādu vēlāku gadsimtu. Pietrūka tāda laikmeta garša, jo vienīgais ar ko autore ļāva šo laikmetu sagaršot bija šis kārtu dalījums ar kuru "spēlējoties" var radīt ilūziju par vēsturisko laiku. Īsāk sakot, pietrūka tāda 18.gs. detalizētāka atspoguļojuma, laikmeta zīmoga, varbūt pat smaguma. Protams par dzīvi kolonijās to nevar vairs teikt, jo koloniālā pasaule pati par sevi dzīvoja tikai ilūzijā par Eiropas kārtību un viņu pieeja tam visam, neraugoties uz centieniem atdarināt, bija visai brīvdomīga.
Lieliska grāmata, kas lasītājam neatklājas uzreiz, bet pakāpeniski. Es šajā stāstā patiesībā saskatīju 3 grāmatas - trīs dažādus Noras dzīves periodus, kas viens otram ne tuvu nav līdzīgi. Godam nopelnīts 8/10. Daudz attiecību, sirsnīga mīlestība uz vēsturiska fona. Ar nepacietību gaidīšu nākamo šīs sērijas grāmatu.
Paldies izdevniecībām par atsauksmju eksemplāriem: