I.Karstā. Mīlestība caur Jelgavas liesmām.

Tad nu slēdzu iekšā un ķēros klāt. Stāsts ir par kādu meiteni vārdā Hilda, kura izdzīvo Otro pasaules karu un pēcāk esošo Padomju okupācijas periodu. Stāsts ir par viņas dzīvi kopā ar māti un vecomāti. Hildas liktenis ir cieši savijies ar viņas nedaudz vecākās draudzenes Liānas likteni, un, lai gan Liāna aiziet bojā upes dzelmē, viņas dzīve turpina ietekmēt Hildas dzīvi.

Visa darba pamatā ir Hildas dzīves notikumi, viņas skolas gaitas, laulības, šķiršanās, dēla piedzimšana u.tml. Viņas bērnību nenovēršami ietekmē kara laiks, savukārt, studijās un darba gaitās jau  jāsaskaras ar Padomju sistēmas noteiktajām ierobežojumiem.

Ja man būtu spontāni jāsniedz īss viedoklis par šo grāmatu, tad es teiktu: "Nu tā, lasīt var". Lai gan man kā vēstures mīļotājai liels pluss ir šis vēsturiskais fons,  šoreiz arī tas īsti nespēja glābt situāciju. 

Ja man ir jāieskicē šajā romānā, manā skatījumā, esošās nepilnības, tad to visu varu iedalīt trijās būtiskās kategorijās:

1. Man ļoti gribas teikt, ka saturs neatbilst tēmai. Virsraksts ir skaļš un burtiski izkliedz, ka grāmata ir par varonīgu mīlu un karu. Tomēr realitātē ir pavisam cita - Otrais pasaules karš aptver tikai vienu salīdzinoši nelielu grāmatas daļu, turklāt, no mīlestības galvenās varones dzīvē šajā laikā tā arī nav ne miņas. Kā gan tas īsti būtu iespējams, ja Hilda kara laikā ir pamatskolas skolniece. Vienīgā mīlestība, kas tiek izdzīvota grāmatā ir nevis galvenās varones, bet viņas draudzenes Liānas mīlestība ar draugu Fēliku. Taču jau pēc pirmās grāmatas trešdaļas, Fēliks nonāk armijā un tā arī pēc kara pazūd bez pēdām, savukārt, Liāna aiz bēdām un izmisuma noslīcinās upē. Kara laikā Fēlikam esot frontē ar Liānu viņš piedzīvo tikai vienu satikšanās mirkli.

Kā tad ar Hildas pašas mīlestību? Tad teikšu - nekā. Romāna gaitā gan viņa vairākas reizes ir attiecības un vēlāk arī apprecas, taču tas jau notiek krietnu brīdi pēc kara, turklāt īstas mīlestības viņas laulībā nav. Ar īsiem pārskrējieniem nomainās trīs viņas dzīves vīrieši, taču ne miņas no episkuma.

2. Man visu laiku šķita, ka autorei īsti nav skaidrs, ko viņa vēlas rakstīt - mīlas romānu vai savas dzimtas biogrāfiju. Ja tas ir atmiņu stāsts, tad skaidrs, ka tam nav jābūt grandiozam, lai tas būtu labs. Biogrāfiskajos romānos vērtība ir laikmeta aprakstu baudījumā. Izpratnē par to kā vēstures notikumi ir ietekmējuši sabiedrību un katru indivīdu. Taču, lasot šo grāmatu, visu laiku nepamet sajūta, ka autore cenšas to padarīt par romantisku romānu. Tad nu sanāk tāda krišana no viena grāvja otrā.

3. Vilšanos atnesa arī romāna tēlu un notikumu attēlojums. Man ļoti patīk lasīt romānus, kur valoda ir tik krāšņa, ka lasot aprakstītā pasaule bez vilcināšanās tiek uzburta acu priekšā. Ļoti novērtēju tēlus, kurus pēc grāmatas izlasīšanas uzskatu par saviem draugiem vai ienaidniekiem, bet galvenais, lai viņi mani nav atstājuši vienaldzīgu. Šajā darbā to tā arī nesastapu. Lasot "Mīlestība cauri Jelgavas liesmām", tēli dzīvoja tikai grāmatas lappusēs aprakstīto dzīvi. Es tā arī viņus līdz galam neiepazinu. Tā arī nepalika skaidrs kāda tad ir Hilda - viņas izskats, rakstura iezīmes, paradumi un gala beigās iekšējie pārdzīvojumi. Ir tikai tie Hildas dzīves notikumi, kas vijas no viena teikuma līdz nākamajam. 

Šķiet šo viedokli apstiprina arī fakts, ka grāmatā, lai ilustrētu aprakstīto, tika izmantotas arī fotogrāfijas. Tomēr es piederu tai lasītāju grupai, kas labprāt, grāmatā aprakstītās melni nopelējušās sienas iztēlotos izmantojot autores spēju literāri radīt, nevis iedrukāto vizuālo pamatojumu ar fotogrāfijām.

Rezumējot jāsaka, ka virsrakstā solīto episko mīlestību tā arī nesagaidīju. Tiesa taisnības labad jāsaka, ka romāna beigu daļā izrādās, ka Hilda ir izmisīgi gaidījusi Fēlika atgriešanos, kuru pēdējo reizi sastapa, būdama pavisam maza meitene. Taču tas vairs tā arī nespēj "salīmēt kopainu". Kad sapratu, ka grandiozās romantikas nebūs, ķēros pie vēstures apraksta baudīšanas, bet arī ar to līdz galam nevedās. Turklāt vēl piedevām paliku kā svešiniece grāmatas galveno varoņu dzīvē.

Grāmatai likšu 3,5/5 Taisnības labad jāsaka, ka 0,5 pieliku par manu dziļo cieņu pret vēsturi.

Ivita

2 komentāri - I.Karstā. Mīlestība caur Jelgavas liesmām.

Komentēt