Anna Toda. AFTER.Pēc mūsu tikšanās

Tad nu es ne tikai iegādājos elektronisko grāmatas versiju un izlasīju to, bet, tā kā grāmata beidzās diezgan sakāpinātā vietā, sameklēju wattpad aplikāciju, lejuplādēju planšetē un izlasīju vēl divus grāmatu turpinājumus ( kopā ir 5 grāmatas).

Stāsta pamatā ir episkā mīlestība starp Terēzu un Hārdinu. Terēza dodas projām no mājām, lai studētu Vašingtonas universitātē. Vēl tā kārtīgi netiekot līdz studiju procesam, viņa iepazīstas ar Hārdinu, kurš ir nu tā maigi sakot ne visai draudzīgs, turklāt savā uzvedībā un vizuālajā izskatā skaidri liek apkārtējiem manīt, ka viņš ir dzīvē vīlies un nemeklē ne draugus, ne attiecības. Tad nu sākās tas savstarpējais pievilkšanās process, kas rezultējas ar Tesas un Hārdina attiecībām un mīlestību.

Ar manu viedokli par šīm grāmatām jau ir sarežģītāk kā ar rindkopu par faktu kopsavilkumu, jo katra no grāmatām mani uzrunāja vai arī neuzrunāja pilnīgi atšķirīgi, tādēļ šoreiz savu viedokli centīšos sadalīt pa grāmatām, lai būtu iespēja vieglāk izsekot manam haotiskajam viedokļa mudžeklim.

Sākot lasīt pirmo grāmatu, jau no apraksta nopratu, ka šis stāsts ir kaut attālu radniecīgs "Krēslas" sērijai (tikai bez vampīriem) un "Greja piecdesmit nokrāsām" (ar tik pat problemātisku galveno varoni). Jāatzīst, ka nekļūdījos savos secinājumos. Stāsts patiešām ir šāda žanra literatūras cienītājiem. Jāatzīst, ka 1.grāmata mani saistīja visvairāk no visām trijām, jo tad manī  vēl bija tā gaidu sajūta, ka kaut kas būs un notiks, sajūta, ka es nezinu kā stāsts turpinās virzīties. Tāpat, balstoties uz kādiem literatūrā pieņemtajiem kritērijiem, gaidīju kāpinājumu un kulmināciju, par ko gods autorei, patiešām grāmatas beigās arī sagaidīju. Cik oriģinālu, tas ir cits jautājums, taču sagaidīju. Tā kā, lai arī ne gluži izcila, pirmā grāmata man nedaudz piedūra. Ja man tā būtu jānovērtē ar vērtējumu, es varētu ielikt kādu 7,5/10.

Tad, kad 1.grāmata noslēdzās ar vairāk jautājumiem kā atbildēm, es nolēmu uzmeklēt otro grāmatu. Tāpat kā pirmajā gaidīju, ka te būs kaut kāds āķis, kas mani ievilks un liks ievilkt elpu un atalgos mani par garajām lasīšanas stundām, tomēr šajā grāmatā to nesagaidīju, precīzāk  sakot -nesagaidīju neko. Tikai bezgalīgās ķildas un salabšanu, ķildas un salabšanu, un tā visu laiku. Turklāt, lai arī kā potenciālais konfliktētājs, autoresprāt, ir Hārdins (Harijs), tad man likās, ka visu grāmatu nograuj Tesa, kas bija kaitinoša ar savu bērnišķīgumu un bezjēdzīgajām muļķībām. Īsāk sakot, šī grāmata pārbaudīja manu pacietību un itin nemaz mani neatalgoja ar ko elpu aizraujošu, kas varētu kompensēt manas ilgās lasīšanas procesu, turklāt angļu valodā. Šai grāmatai liktu 6/10 un diemžēl ne vairāk. Neteikšu, ka grāmata nebija emocionāla - noteikti bija. Bet, ja emocijās balstās uz absolūtās muļķības rēķina, tad tas nogurdina.

Neraugoties uz vilšanos iepriekšējā grāmatā, nolēmu ķerties klāt arī pie trešās grāmatas, lai varētu šo stāstu noslēgt ar kaut kādu loģisku noslēgumu, jo cik noprotu grāmata sākotnēji bija ieplānota kā triloģija. Tad nu visas cerības uz šo daļu, sākotnēji - noslēdzošo daļu. Mana laime, ka es šo grāmatu lasīju aplikācijā un neievēroju, ka grāmatas apjoms ir ap 1000 lpp. Būtu to ievērojusi, visticamākais nebūtu ķērusies klāt. Vismaz viena laba lieta bija fakts, ka šī daļa nebija tik bezjēdzīga kā iepriekšējā. Te turpinājās haoss, taču šķita, ka tas ved vismaz kaut kādā loģiskā virzienā. Turklāt personāži, man par lielu atvieglojumu,  beidzot sāka izmantot taksi ( iepriekšējā grāmatā puse no problēmām radās, jo kāds brauca mājās ar neīsto cilvēku, tāpēc man šķita, ka takši Amerikā ir beiguši savu eksistenci). Te pat bija āķis, tomēr arī šī grāmata mani nespēja līdz galam aizķert. Manā apziņā ir klasiska grāmatas uzbūve -kad aiz kulminācijas seko atrisinājums, stāstam ir jābeidzas, taču autore turpināja stiept gumiju līdz grandiozam lapaspušu apmēram, un atkal nonācu pie secinājuma, ka nogurstu no šī lasīšanas maratona.

Turklāt lielu daļu manu lasītprieku nobeidza informācija, ka oriģinālā galvenais varonis ir nevis Hārdins kā izdotajās grāmatās, bet gan Harijs, tas, kurš Harijs Stailzs. Gandrīz visi vīriešu kārtas grāmatas varoņi ir personificēti mūzikas grupas "One direction" dalībnieki. Ar Hārdinu man veicās daudz labāk kā ar Hariju, jo mans viedoklis par autori nobruka diezgan pamatīgi par šādu izvēli. Ne jau tas, ka nepareizā grupa, bet tas, ka personāži nes sev līdzi tādu bagāžu, turklāt, cik nopratu no aplikācijā wattpad redzēta, liela daļa romānu ir par Hariju Stailzu, tas radīja tādu nelielu bērnišķības piedūrienu visam stāstam kopumā.

Tātad par 3.grāmatu varu ielikt kādu 6,5/10.

Kopumā jāsaka, ka šīs grāmatas nav priekš manis. Neteikšu, ka nepaķēru emociju, noteikti paķēru, taču tas haoss mani nogurdināja. Tomēr domāju, ka grāmatai būs savi piekritēji, jo šī ir tāda emocionāli piesātināta grāmata un domājams, ka būs pietiekami daudz lasītāji, kuriem šī emociju bagātība būs īsti vietā, es diemžēl neesmu pieskaitāma šim pulciņam.

Te gan nedaudz jāatgādina, ka grāmatai ir vecuma ierobežojums, un tas ir nopietni jāņem vērā. Lai arī gluži "Greja piecdesmit nokrāsas" te nav, bet ir pietiekami daudz diezgan burtiski attiecību apraksti, kas ir jāņem vērā, sakot grāmatu lasīt.

1 komentārs - Anna Toda. AFTER.Pēc mūsu tikšanās

Komentēt